Šodien no vienas meitenes draugiem.lv saņēmu epastu:
Apbrīnoju kaitotājus! Jo īpaši sievietes, kas to var Man tas kā tāds nereāls sapnis liekas, jo peldu, bet no dziļa ūdens bez vestes peldēt bail. Vai tādi vispār var ar šo sportu nodarboties? Jeb tikai tie, kas dzīvo kā zivis ūdenī? Pat vīrieši daži saka, ka pusvasaru rijuši ūdeni, līdz sākuši kaut ko jēdzīgu darīt. Un kāda nozīme ir svaram, vieglāk smagākam vai vieglākam? Un izmaksas? Un cik vajag mēģināt, lai saprastu, tas būs vai nebūs mans sporta veids? Paldies jau iepriekš
Šis epasts mani ļoti iepriecināja, jo bija iespēja par to pastāstīt(ik katru reizi, kad stāstu par kiteboard smaidu)
Mana atbilde bija:
Čava
Paldies par epastu Sapnis ir jāpiepilda, ja no ūdens nav bail, tad sapni var piepildīt, īstenībā pat, ja ir bail, sapni var piepildīt ziemā
Lai nodarbotos ar kiteboard svaram nav nozīme, vienīgā nozīme, kur parādās svars ir inventāra izvēlē, tas vairāk izpaužas lielāks vai mazāks pūķis, vai lielāks vai mazāks dēlis.
Par ūdens rīšanu taisnība, tas prasa pacietību, bet ziemā tas nav aktuāli Tapēc visiem, kas grib pamēģināt, lai saprastu patīk vai nepatīk iesaku mēģināt ziemā. Izmaksas, lai pamēģinātu - ir aptuveni 20 LVL par stundu(šī gada cenas nezinu, tas bija 2008. gadā, iespējams, ka tagad ir lētāk) ar instruktoru un viņa ekipējumu, tas arī ir vislabākais veids, lai pamēģinātu, jo būsi drošās rokās un nebūs jāsatraucas par inventāru.
Vēl viena laba lieta ir iespēja izmantot atlaidi no http://www.izmanto.lv/lv/cupons/view/50-atlaide-apmacibam - tur ir iespēja otro stundu mācīties ar 50% atlaidi - ja mēģināsi ziemā un esi snowojusi - tad salikumu dēlis plus pūķis pa divām stundām vajadzētu sanākt pamēģināt
Par ūdeni tik tiešām ir tā, ka tas prasa ļoti lielu pacietību, jo tā kā Latvijā parasti, kad pūš ir viļņi, tad ir jādomā gan par kājām, gan pūķi. 2008. gada jūlija beigās pirmo reizi paņēmu pūķi rokās un 2008. gada sezonu beidzu septembrī, pa šo laiku aptuveni 4 reizēm (4. mēģināju izcelties no ūdens), 2009. gada vasarā bija lielais klik, kad aizgāja un lielāko vasaras daļu jau baudīju šo sportu. Varētu stundām ilgi stāstīt, cik ļoti tas man patīk Un kas tieši man tajā visā patīk
Ceru, ka meiteni iedrošināju un pavisam drīzi Latvijā būs par vienu kaitbeibi vairāk :)
Patīkamā atkarība
Linda Drande pirmos soļus kaitbordā ievingrināja pirms sešiem gadiem. Viņai vienmēr patikuši ūdens sporta veidi, taču vējdēlis izrādījies pārāk neparocīgs. "Tā kā ziemā diezgan aktīvi snovoju, izvēlējos kaitbordu – tas šķita tuvāks un vieglāk apgūstams," atceras Linda. Šobrīd viņas kontā ir vairāki augsti novērtējumi dažādās sacensībās. Labākais sniegums bijis 2007. gada Baltijas kaitborda sacensībās Kiteparty – 2. vieta frīstaila disciplīnā. Jau vairākus gadus lielākais Baltijas kaitborda notikums norisinās Latvijā; arī šogad pēdējā jūlija nedēļā Ventspilī būs gaidīti visi vēja ķērāji un viņu atbalstītāji.
Tā kā kaitborda pamatā ir pūķa nesta traukšanās ar dēli pa ūdeni, tam nepieciešami atbilstoši laikapstākļi, proti, vējš. Linda smej, ka šobrīd viņas dzīve ir pakārtota vēja prognozei. "Daži kaito atpūtas, citi – progresīvā sporta veida dēļ, taču mūs visus vieno atkarība ķert vēju. Ja brīvdienas ir vējainas, noteikti dodamies kaitot. Dažreiz aizlaižu uz pāris stundām arī pēc darba," viņa atklāj. Linda neslēpj, ka dzīvošana vēja zīmē mazliet apgrūtina iespēju dzīvi saplānot uz priekšu.
Nepalikt kokā
"Man nešķiet, ka kaitbords ir sarežģīts sporta veids. Sākumā ir jāiemācās izprast vēju un veidu, kā kontrolēt pūķi. Viss pārējais ir saistīts ar foršiem un patīkamiem piedzīvojumiem. Kad uz ūdens izdodas tas, ko esmu iecerējusi galvā, un sanāk izpildīt jaunu triku, sajūta ir lieliska," viņa stāsta. Protams, ne vienmēr viss norit tik gludi. Pavisam nesen – Jāņu brīvdienās – Linda kaitojot satraumējusi kāju. "Nekas traks jau nav, tomēr pampums vēl tagad nav nogājis," viņa pasmaida.
Tā kā kaitbords ir jauns sporta veids, tas attīstās ļoti strauji. "Pirms desmit gadiem izpratne par to bija pilnīgi citādāka. Netrūka arī gadījumu, kad kaitotāji iepinās kokos vai guva smagas traumas. Nebija, kas pamāca," skaidro Linda. Tolaik izmantoti daudz lielāki un neparocīgāki kaitborda pūķi, savukārt tagad inventāru var izvēlēties pēc sirds patikas. Nu jau Latvijā darbojas arī profesionāli kaitborda instruktori, kas iesācējus pamāca un neļauj palikt kokā.
Kaito arī ziemā
"Sākumā ūdenī līdu tikai vasarā, tagad to daru no pavasara līdz vēlam rudenim," atzīstas kaitbordiste. Pērn Norvēģijā sportiste izmēģinājusi arī kaitošanu ziemā; princips tāds pats – tikai ar slēpēm vai snovborda dēli pa sniegu. Ziemā kaitošanu esot vieglāk apgūt, jo ir ciets pamats zem kājām un nav jālien ūdenī, taču, mācoties jaunus trikus, apdauzīties var ne pa jokam.
"Latvija kaitošanai ir ļoti piemērota, galu galā esam jūras lielvalsts," priecājas Linda. Viņas iecienītākās kaitošanas vietas ir Liepāja, Akmensrags, Bērzciems un Vitrupe. Lindai sanācis vairākas reizes kaitot Marokā, ļoti populāra kaitošanas vieta ir Brazīlija, tepat Eiropā – Dānija. Sportisti kaitošanas vietas izvēlas pēc vēja virziena – lai nepūš jūrā – un pludmales platības: jo platāka, jo labāk.
Linda atklāj, ka kaitotāji ir kā liela, draudzīga un izpalīdzīga ģimene, kurai katru gadu piepulcējas vairāki simti jaunu braucēju, to skaitā daudzas meitenes. Viņiem nekad nav garlaicīgi. "Pēdējos gados, kad pa radio tika izsludināta vētra, mēs tīrījām no mašīnām ledu un devāmies kaitot..." smejas sportiste.
http://www.nra.lv/zinas/25519-dzive-pec-veja-prognozes.htm
Foto no mana personīgā arhīva