Dzīve pēc vēja prognozes jeb intervija ar Lindu Drandi

Piedāvāju Neatkarīgās rīta avīzes interviju ar Latvijas vienu no labākajām Kaitbordistēm - Lindu Drandi

Kaitbordiste Linda Drande atzīst, ka viņas iemīļotākais sporta veids ir gana sievišķīgs. Ja pareizi izvēlas inventāru, tā nav fiziski smaga nodarbe. Pašauj pūķi un dēli padusē un aiziet pēc darba patrakot kādā pludmalē! Turklāt viņa labprāt izvēlas inventāru, kas izskatās skaisti un sievišķīgi. Taču visupirms – ērtums un drošība.

Patīkamā atkarība

Linda Drande pirmos soļus kaitbordā ievingrināja pirms sešiem gadiem. Viņai vienmēr patikuši ūdens sporta veidi, taču vējdēlis izrādījies pārāk neparocīgs. "Tā kā ziemā diezgan aktīvi snovoju, izvēlējos kaitbordu – tas šķita tuvāks un vieglāk apgūstams," atceras Linda. Šobrīd viņas kontā ir vairāki augsti novērtējumi dažādās sacensībās. Labākais sniegums bijis 2007. gada Baltijas kaitborda sacensībās Kiteparty – 2. vieta frīstaila disciplīnā. Jau vairākus gadus lielākais Baltijas kaitborda notikums norisinās Latvijā; arī šogad pēdējā jūlija nedēļā Ventspilī būs gaidīti visi vēja ķērāji un viņu atbalstītāji.

Tā kā kaitborda pamatā ir pūķa nesta traukšanās ar dēli pa ūdeni, tam nepieciešami atbilstoši laikapstākļi, proti, vējš. Linda smej, ka šobrīd viņas dzīve ir pakārtota vēja prognozei. "Daži kaito atpūtas, citi – progresīvā sporta veida dēļ, taču mūs visus vieno atkarība ķert vēju. Ja brīvdienas ir vējainas, noteikti dodamies kaitot. Dažreiz aizlaižu uz pāris stundām arī pēc darba," viņa atklāj. Linda neslēpj, ka dzīvošana vēja zīmē mazliet apgrūtina iespēju dzīvi saplānot uz priekšu.

Nepalikt kokā

"Man nešķiet, ka kaitbords ir sarežģīts sporta veids. Sākumā ir jāiemācās izprast vēju un veidu, kā kontrolēt pūķi. Viss pārējais ir saistīts ar foršiem un patīkamiem piedzīvojumiem. Kad uz ūdens izdodas tas, ko esmu iecerējusi galvā, un sanāk izpildīt jaunu triku, sajūta ir lieliska," viņa stāsta. Protams, ne vienmēr viss norit tik gludi. Pavisam nesen – Jāņu brīvdienās – Linda kaitojot satraumējusi kāju. "Nekas traks jau nav, tomēr pampums vēl tagad nav nogājis," viņa pasmaida.

Tā kā kaitbords ir jauns sporta veids, tas attīstās ļoti strauji. "Pirms desmit gadiem izpratne par to bija pilnīgi citādāka. Netrūka arī gadījumu, kad kaitotāji iepinās kokos vai guva smagas traumas. Nebija, kas pamāca," skaidro Linda. Tolaik izmantoti daudz lielāki un neparocīgāki kaitborda pūķi, savukārt tagad inventāru var izvēlēties pēc sirds patikas. Nu jau Latvijā darbojas arī profesionāli kaitborda instruktori, kas iesācējus pamāca un neļauj palikt kokā.

Kaito arī ziemā

"Sākumā ūdenī līdu tikai vasarā, tagad to daru no pavasara līdz vēlam rudenim," atzīstas kaitbordiste. Pērn Norvēģijā sportiste izmēģinājusi arī kaitošanu ziemā; princips tāds pats – tikai ar slēpēm vai snovborda dēli pa sniegu. Ziemā kaitošanu esot vieglāk apgūt, jo ir ciets pamats zem kājām un nav jālien ūdenī, taču, mācoties jaunus trikus, apdauzīties var ne pa jokam.

"Latvija kaitošanai ir ļoti piemērota, galu galā esam jūras lielvalsts," priecājas Linda. Viņas iecienītākās kaitošanas vietas ir Liepāja, Akmensrags, Bērzciems un Vitrupe. Lindai sanācis vairākas reizes kaitot Marokā, ļoti populāra kaitošanas vieta ir Brazīlija, tepat Eiropā – Dānija. Sportisti kaitošanas vietas izvēlas pēc vēja virziena – lai nepūš jūrā – un pludmales platības: jo platāka, jo labāk.

Linda atklāj, ka kaitotāji ir kā liela, draudzīga un izpalīdzīga ģimene, kurai katru gadu piepulcējas vairāki simti jaunu braucēju, to skaitā daudzas meitenes. Viņiem nekad nav garlaicīgi. "Pēdējos gados, kad pa radio tika izsludināta vētra, mēs tīrījām no mašīnām ledu un devāmies kaitot..." smejas sportiste.

http://www.nra.lv/zinas/25519-dzive-pec-veja-prognozes.htm

Foto no mana personīgā arhīva